Studijas
Augusts Francis Leberehts Folcs dzimis 1851.g. Magdeburgā kurpniekmeistara ģimenē. Sākotnējo izglītību apguvis Magdeburgas tēlnieka Habsa darbnīcā. No 1869. līdz 1871.g. mācījies Berlīnes Mākslas akadēmijā, apgūstot akadēmiskā klasicisma paņēmienus pie Kristiana Rauha skolnieka un sekotāja Alberta Volfa. Folca daiļrades attīstībā būtiska bijusi Reinholda Begasa ietekme, un (kā, pārskatot saglabājušos tēlnieka jaunības gadu dienasgrāmatu, secina mākslas zinātniece I.Appena) tieši Begasu viņš uzskatījis par savu “īsto skolotāju”. Appena norāda, ka tēlnieka interesi par klasiskās mākslas mantojumu apliecina vēl pirms studijām patstāvīgi apgūtais J.G.Šadova teorētiskais darbs “Poliklets”, kā arī arī viņa dienasgrāmatā atrodamā piezīme par nerealizēto ieceri studēt mākslas vēsturi. Kopš 1871.g. Folcs pievēršas praktiskai darbībai būvtēlniecībā, piedaloties vairāku Berlīnes ēku dekoratīvajā noformēšanā.Darbnīcas atvēršana Rīgā.
Rīgā Folcs ieradies 1875.g., lai strādātu pie Pfāba nama dekoratīvā noformējuma, bet jau gadu vēlāk (1876) šeit atvēra savu dekoratīvās tēlniecības uzņēmumu, kura atrašanās vieta bija Nikolaja (mūsdienās ― K.Valdemāra) ielā 31 (darbnīcas telpa nav saglabājusies). Folcs mācēja prasmīgi plānot sava uzņēmuma darbības virzienus, kā rezultātā gandrīz piecdesmit gadu garumā pietiekami sīvas konkurences situācijā tas bija vadošais savā nozarē Rīgā līdz pat tēlnieka nāvei 1926.g.Kopš 1879.g. Folcs darbojās kā pedagogs E.Jungas-Štillingas un Rīgas (Vācu) amatniecības skolā (sk. mākslinieciskā izglītība). Būdams Rīgas 2.amatnieku ģildes loceklis, uzturēja aktīvus kontaktus ar vadošajiem Rīgas arhitektiem. Rīgas Arhitektu biedrības sanāksmju protokoli liecina, ka daudzu gadu garumā Folcs nemainīgi bija viens no visaktīvākajiem biedrības sanāksmju apmeklētājiem. Saskaņā ar 1889.g. apstiprināto Rīgas Arhitektu biedrības nolikumu, viņš varēja ieņemt šīs biedrības sadarbības biedra statusu.
Par darbiem Folca firma saņēmusi vairākas medaļas amatniecības izstādēs Rīgā 1883. un 1901.g. Šķiet, tieši darbības daudzpusība, kā arī precizitāte arhitekta ieceres realizācijā bija iemesli, kas tēlnieka darbnīcu padarīja par sava veida izņēmumu citu Rīgas līdzīga profila uzņēmumu vidū: šeit tika darināti plaša profila tēlniecības darbi, pievēršoties kā monumentālajai mākslai, tā mazo formu tēlniecībai, darinot kapa pieminekļus, kā arī dažādus dekoratīvās tēlniecības darbus, tai skaitā veidojot dekoratīvo ietērpu daudziem namiem gan Rīgā, gan arī ārpus tās.
Folcs bija profesionāli labi sagatavots mākslinieks, kura būvplastikas darbos vērojama laba celtnes stila izjūta un vācu dekoratīvās tēlniecības bagāto tradīciju, it īpaši Berlīnes skolas akadēmiskā klasicisma, iespaids. Minētais lielā mērā nodrošināja tieši viņa darbnīcai nozīmīgākos pasūtījumus sabiedriska rakstura celtņu, turīgo rīdzinieku savrupmājām, kā arī īres namu noformēšanā jau 19.gs. pēdējā ceturtdaļā. To vidū jau pieminētais pirmais Folca darbs Rīgā ― Pfāba nams (arhitekti H.Ende, V.Bekmanis; 1876), skulptūras skolas ēkai K.Valdemāra ielā 2 (arhitekts R.Šmēlings; 1881―1884), Rīgas Pirmais (vācu) teātris (arhitekti L.Bonšteds; 1860―1863, R.Šmēlings; 1885―1887; tēlnieciskā un ornamentālā apdare 1885―1887), Hermeja un Dionīsa tēli vārtu noformējumā savrupmājā Blieķu ielā (arhitekts K.Felsko; 1889―1891), vairākas figūras un Hanzas pilsētu ģerboņi Melngalvju nama (1886) un Švāba nama (arhitekts K.Felsko; 1888) noformējumā, Pareizticīgo katedrāles ornamentālā apdare (arhitekts R.Pflūgs; 1876―1884), īres nams Baznīcas ielā 25 (arhitekts K.Felsko; 1898) u.c. darbi.
Jūgendstila dekoratīvo motīvu apgūšana un būvtēlniecības apjoms 20.gs. sākumā
No comments:
Post a Comment